LPIAA

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija

LatvianRussian (CIS)
Kā informācijas sniegšanas pienākuma neizpilde nodara kaitējumu pašam uzņēmējam? I.daļa PDF Drukāt E-pasts
Autors Andrejs Vanags   
Trešdiena, 16 decembris 2020 16:48
Attēls ar portatīvo datoru ar nojumi parasto veikalu vidū

Tiesības uz informāciju par precēm un pakalpojumiem ir patērētāja pamattiesības, kuras ir nostiprinātas ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskajos tiesību aktos. Tās ir ietvertas gan ES direktīvās un regulās, gan arī ANO vadlīnijās par patērētāju aizsardzību (United Nations Guidelines on Consumer Protection).

Tiesību akti nosaka ne tikai to, kāda informācija ir jāsniedz, bet arī to, kādā veidā tas jādara, proti, ka informācija patērētājiem jāsniedz skaidrā un labi saprotamā veidā, bet būtiskākā informācija patērētājam ir jāsaņem jau pirms pirkuma vai pasūtījuma izdarīšanas.

Tiesības uz informāciju ir svarīgas, jo tikai saņemot patiesu, pilnīgu un savlaicīgu informāciju, patērētajs ir spējīgs izdarīt viņa vajadzībām un likumiskām interesēm atbilstošu izvēli.

Viss teiktais var likties pašsaprotams, tomēr praksē daudzi uzņēmēji attiecas pret savu pienākumu sniegt patērētājiem patiesu, pilnīgu un savlaicīgu informāciju gaužam nevērīgi. Šis ir pirmais no rakstu sērijas, kurā skaidrosim kādēļ šāda uzņēmēja pieeja ir netālredzīga un novedīs pie uzņēmējam ļoti nelabvēlīgām sekām. Šajā rakstā apskatīsim informācijas sniegšanas nozīmi, tirgojot internetā.

Noteiktas informācijas par atteikuma tiesībām nesniegšana pagarina to izmantošanas termiņu

Ministru kabineta noteikumi Nr.255 "Noteikumi par distances līgumu", kuri regulē informācijas sniegšanas prasības gandrīz distances līgumiem (tai saitā tiem, kuri ir noslēgti internetā), satur pirms līguma noslēgšanas sniedzamās informācijas sarakstu. Šajā sarakstā ietilpst arī prasība atteikuma tiesību gadījumā sniegt patērētājiem informāciju par to izmantošanas nosacījumiem, termiņu un kārtību, kā arī atteikuma veidlapu.

Gadījumā, ja minētā informācija patērētājam nav sniegta, atteikuma tiesību termiņš, kurš parasti beidzas pēc 14 dienām no preču piegādes vai pakalpojuma līguma noslēgšanas dienas, beigsies pēc 14 dienām no visas pieprasītas informācijas sniegšanas. Savukārt, ja tirgotājs tā arī nesniedz patērētājam informāciju, tad atteikuma tiesību termiņš beigsies tikai pēc viena gada un 14 dienām!

Noteiktas informācijas par atteikuma tiesībām nesniegšana arī ierobežo patērētāja atbildības apjomu

Tomēr, augstāk minētās informācijas par atteikuma tiesībām nesniegšana noved ne tikai pie atteikuma tiesību termiņa pagarināšanas. Parasti, atteikuma tiesību periodā patērētājam ir atļauts izmantot preces tikai preces rakstura, īpašību un darbības noskaidrošanai tādā apjomā, kādā tas būtu atļauts parastajā veikalā. Patērētājs, kurš ir pārkāpis šo preces izmantošanas robežu, ir atbildīgs par šī iemesla dēļ izraisīto preces vērtības samazināšanos.

Tomēr, izņēmuma kārtā, patērētājs nebūs atbildīgs par preces vērtības samazināšanos, ja pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs nav viņu informējis par atteikuma tiesību izmantošanas nosacījumiem, termiņu un kārtību vai arī nav izsniedzis atteikuma veidlapu.

Tādējādi, ja uzņēmējs neinformē patērētājus par atteikuma tiesību izmantošanas nosacījumiem, termiņu un kārtību vai arī neizsniedz atteikuma veidlapu, tad atteikuma tiesību termiņš var ilgt vienu gadu un 14 dienas un šī termiņa laikā patērētājs nebūs atbildīgs par preces pārmērīgu lietošanu!

Informācijas sniegšanas pienākuma neizpilde arī palielina tirgotāja izmaksas

Ministru kabineta noteikumi paredz arī virkni gadījumu, kad informācijas nesniegšana noved pie uzņēmēja finansiālajiem zaudējumiem.

Piemēram, parasti tirgotāji atbilstoši MK noteikumu 5.punkta prasībām informē patērētājus par to, ka atteikuma tiesību izmantošanas gadījumā patērētājs sedz ar preces atpakaļ atdošanu saistītās izmaksas. Tomēr ne visi zina, ka, ja minētā informācija patērētājiem nav sniegta, tad preces atpakaļsūtīšanas izmaksas sedz pats tirgotājs.

Tāpat ir arī ar preču piegādes un pasta izdevumiem vai citiem izdevumiem, par kuriem tirgotājam ir pienākums informēt patērētāju - ja attiecīgā informācija netika sniegta, tad patērētājam nebūs pienākuma šos izdevumus segt.

Savukārt, pakalpojumu sniedzējiem, kuri tirgo internētā, ir jāņem vērā, ka patērētājam ir tiesības atteikuma tiesību laikā izmēģināt arī pakalpojumus, samaksājot par to samērīgu maksu par pakalpojuma izmantošanu. MK noteikumi uzliek tirgotājiem par pienākumu informēt patērētājus par šo samaksas pienākumu, kā arī paredz sankciju par šīs informācijas nesniegšanu - patērētāja tiesības nemaksāt par pakalpojuma izmantošanu atteikuma tiesību periodā. Tādas pašas sekas iestāsies arī, ja pakalpojumu sniedzējs nesniegs informāciju par atteikuma tiesību izmantošanas nosacījumiem, termiņu un kārtību, kā arī atteikuma veidlapu.

Cerams, ka šajā rakstā minētais palīdzēs patērētājiem labāk aizstāvēt savas intereses, bet uzņēmējiem - izprast cik nopietni jāatiecas pret patērētāja pamattiesībām uz informāciju. Nākamajā šīs sērijas rakstā parunāsim par to, kā informācijas prasību neizpilde kāitē uzņēmējiem strīdos par preču neatbilstību līguma noteikumiem.

Veiksmīgums Jums pirkumus!

Rakstā izmantotā attēla autors ir megan no Pixabay.

Pēdējās izmaiņas: Trešdiena, 16 decembris 2020 16:58
 
 
Joomla 1.5 Templates by Joomlashack