Tiešsaistes tirdzniecības platformām, gan globālajām (Google, Apple, Amazon, AliExpress, Ebay u.c.), gan vietējām (220.lv/Pigu.lt/Kaup24.ee) ir milzīga nozīme mūsdienu ekonomikā. Pildot starpnieka lomu, tās ievērojami uzlabo patērētājiem pieeju precēm un pakalpojumiem, savukārt komersantiem atvieglo tirgošanu internetā un nodrošina vieglāku pieeju klientiem.
Tomēr, ņemot vērā ievērojamas šādu platformu iespējas noteikt tirdzniecības noteikumus savās vietnēs, aktuāls kļūst jautājums arī par pašu tiešsaistes platformu atbildību par patērētāju tiesību ievērošanu. Piemēram, vai tiešsaistes tirdzniecības platformām būtu jāatbild par tajās tirgotajām nedrošajāmm precēm vai nepilnīgas/nepatiesas informāciju sniegšanu patērētājiem?
Daži informācijas sniegšanas pienākumi jau ir spēkā
Modernizācijas direktīva, kura ir piemērojama no 2022.gada 28.maija paredz, ka visās tiešsaistes tirdzniecības platformās jānodrošina, ka pirms patērētājs ir uzņēmies līgumsaistības vai piekritis piedāvājumam skaidri un saprotami jāsniedz patērētājam:
vispārīga informācija par galvenajiem parametriem, kas nosaka piedāvāto produktu ranžējumu patērētāja veiktās meklēšanas rezultātā. Šai informācijai ir jāparādās atsevišķā mājaslapas vai lietotnes sadaļā, kas ir tieši un viegli pieejama no lapas ar piedāvājumu sarakstu;
informācija par to vai persona, kas piedāvā produktus platformā ir vai nav uzskatāma par pārdevēju/pakalpojuma sniedzēju, kurai jāievēro patērētāju tiesību aizsardzības likumdošanas prasības. Šī informācija ir nepieciešama, lai patērētājs varētu atšķirt profesionālus tirgotājus no citiem patērētājiem, kuri, piemēram, tirgo mantas, kuras viņiem nav nepieciešamas. Tas nozīmē, ka ja preci tirgo patērētājs, tad platformā jāparādās brīdinājumam, ka uz šādu pasūtījumu nebūs attiecināms patērētāju tiesību aizsardzības regulējums, piemēram, nedarbosies atteikuma tiesības vai likumiskā 2 gadu garantija par preces kvalitāti;
informācija par to kā atbildība par līgumsaistību izpildi tiek sadalīta starp platformas īpašnieku un tirgotājiem platformā. Šāda informācija neietekmēs platformas īpašnieka vai tirgotāja platformā saistības, kas izriet no likuma. Piemēram, ja tiešsaistes tirdzniecības platforma piedāvā papildu garantiju precēm, tas neatbrīvo preces pārdevēju no likumiskās atbildības par preces neatbilstību līguma noteikumiem.
Jauni noteikumi - jauni platformu pienākumi
Skaidru tiešsaistes tirdzniecības platformu īpašnieku atbildību par nedrošu preču tirdzniecību to mājaslapās vai aplikācijās neparedz nedz jaunais Regulas par ražojumu vispārējo drošumu priekšlikums, nedz arī citi tiesību akti. Tomēr vairāki tiesību akti ievērojami paplašina tiešsaistes platformu saistības.
Digitālo pakalpojumu akts (regula), kuru jau apstiprināja Eiropas Parlaments un kura apstiprināšana ES padomē sagaidāma šī gada septembrī, nodibinās skaidrus pienākumus un atbildību attiecībā uz digitālo pakalpojumu sniedzējiem ES vienotajā tirgū. Jauni noteikumi attieksies ne tikai uz tiešsaistes tirdzniecības platformām, bet arī uz citiem tiešsaistes starpniekiem, piemēram, interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējiem, mitināšanas (hostinga) pakalpojumiem.
Jaunais tiesību akts paredz, ka tiešsaistes tirdzniecības platformām būs pienākums:
savākt pamatinformāciju par katru tirgotāju platformā un pārbaudīt tās pilnīgumu un uzticamību: nosaukumu, adresi, telefona numuru, e-pasta adresi, bankas kontu, reģistrāciju attiecīgajā valstī, tirgotāja apņemšanos ievērot ES produktu drošības tiesību aktus;
veikt pārbaudes izlases veidā vai platformā tiek piedāvāti produkti un pakalpojumi, kuri oficiālajās datubāzēs ir atzīmēti kā nelikumīgi (piemēram, nedroši);
informēt patērētājus, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā ir iegādājušies nelikumīgu produktu vai pakalpojumu, par attiecīgu preci, tās pārdevēju un patērētāja iespējām aizstāvēt savas tiesības.
Tāpat tiešsaistes platformu īpašniekiem (izņemot mikro un mazos uzņēmējus, kuri nodarbina mazāk nekā 50 darbinieku un kuru gada apgrozījums un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 10 miljonus EUR) būs:
aizliegts izstrādāt, organizēt un izmantot savas mājaslapas un lietotnes tādā veidā, kas maldina, manipulē, būtiski izkropļo vai ierobežo lietotāju spēju pieņemt brīvus un informāciju balstītus lēmumus (manipulatīvs dizaina jeb dark patterns izmantošanas aizliegums);
aizliegts rādīt reklāmu, kas balstīta uz profilēšanu, izmantojot sensitīvus personas datus (reliģija, politiskie uzskati, veselības stāvoklis, seksuālā orientācija u.c.) vai ja apzinātais lietotājs ir nepilngadīga persona;
ja attiecīgā platforma ir pieejama arī nepilngadīgajiem - pienākums ieviest piemērotus un samērīgus pasākumus, lai nodrošinātu viņiem augstu privātuma, drošības un drošuma līmeni.
Virkni noteikumu, kuri padarīs konkurenci digitālajā vidē godīgāku satur Digitālo tirgu akts (regula), kuru jau pieņēma gan Eiropas Parlaments, gan ES Padome. Šis tiesību akts:
ļaus patērētājiem izvēlēties, kuras lietotnes viņi vēlas izmantot, ierobežojot tehnoloģiju gigantu iespējas virzīt patērētājus uz saviem produktiem. Piemēram, Google būs jāpārtrauc Google meklēšanas rezultātos negodīgi reklamēt savus pakalpojumus salīdzinājumā ar konkurentu pakalpojumiem, savukārt Apple nevarēs piespiest lietotājus lietot savus maksājumu pakalpojumus, lai veiktu pirkumus App Store lietotnēs;
neļaus apvienot lietotāju personas datus, kas savākti, izmantojot tehnoloģiju gigantu pamatplatformas pakalpojumus, ar datiem, kas savākti no citiem avotiem, ja vien galalietotāji nebūs devuši savu piekrišanu pēc tam, kad viņiem būs piedāvāta mazāk privātumu ierobežojoša alternatīva. Piemēram, Meta nevarēs apvienot datus starp saviem Facebook, Instagram un WhatsApp pakalpojumiem, ja netiks ievērotas šīs prasības;
paredzēs ziņapmaiņu lietotņu sadarbspējas nodrošināšanu, kas nozīmē, ka Telegram vai Signal lietotāji varēs apmainīties ar ziņojumiem ar WhatsApp lietotāju, ja WhatsApp konkurenti nolems izmantot šo sadarbspējas iespēju.
