Patērētāju organizācijas sniedz konsultācijas patērētājiem, kurus nomāc enerģētikas jautājumi
Autors Baiba Miltoviča
Otrdiena, 18 janvāris 2022 19:44
Saskaņā ar ES statistiku 2018. gadā 34 miljoni eiropiešu nespēja pienācīgi apsildīt savas mājas. Šis jēdziens ir labāk pazīstams kā enerģētiskā nabadzība. Diemžēl, ņemot vērā pašreizējo enerģijas cenu krīzi, ko izraisa globālais pieprasījums pēc gāzes, šis skaitlis, visticamāk, ir ievērojami pieaudzis. Atbildot uz to, patērētāju organizācijas visā Eiropā ir izveidojušas palīdzības tālruņus un birojus, lai konsultētu patērētājus par enerģētiskās nabadzības novēršanu.
Latvijā Enerģētikas likums papildināts ar XVII nodaļu “Enerģētiskā nabadzība”, kuras 120. pantā definēts, ka enerģētiskās nabadzības skarta mājsaimniecība ir mājsaimniecība Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: - tā ir atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu mājsaimniecību un saņem materiālu atbalstu ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai; - tā īrē pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli saskaņā ar likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” vai likumu “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”.
Solutions to Tackle Energy Poverty (STEP) ir ES finansēts Horizon 2020 projekts, ko koordinē Eiropas Patērētāju organizācija BEUC un īsteno partneri Eiropā.
STEP projekts, darbojas kopš 2019. gada, un ir palīdzējis organizācijām palielināt spējas, lai labāk izprastu un risinātu problēmas, ar kurām patērētāji saskaras saistībā ar enerģētisko nabadzību. Projekta ietvaros katra organizācija ir izveidojusi īpašu tālruņa līniju, pa kuru patērētāji var zvanīt, lai saņemtu padomu par enerģijas rēķinu risināšanu, piemēram, padomi par enerģijas taupīšanu, kā izprast enerģijas rēķinu, kā pieteikties sociālajiem tarifiem, dotācijas energoefektivitātes uzlabošanai jūsu mājā nomainīt enerģijas tirgotāju.
Projekta pamatā ir individuālu konsultāciju sniegšana patērētājiem enerģijas jomā. Covid-19 pandēmija piespieda pārtraukt semināru organizēšanu, tēpēc STEP partneri vairāk akcentēja uzmanibu tiešsaistes moduļus, kas paredzēti patērētājiem. Tomēr, tā kā neaizsargātie patērētāji bieži cieš no “digitālās plaisas”, kas nozīmē, ka viņiem var nebūt piekļuve internetam vai tehnoloģijām, tad tālruņa līnijas un semnāri joprojām ir patērētāju populārākais risinājums.
"Pēdējos gados diskusijas par enerģētisko nabadzību Eiropā ir kļuvušas skaļākas, tāpēc pieprasījums pēc tādiem projektiem kā STEP turpina augt," komentē Eoins Kellijs, BEUC enerģētikas eksperts. "Cerams, ka, izmantojot STEP projekta partneru veikto svarīgo darbu, mēs visi varēsim strādāt kopā, lai padarītu enerģētisko nabadzību par pagātni."
Projekts STEP ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 847080.
Pēdējās izmaiņas: Otrdiena, 18 janvāris 2022 19:59
Patērētāju sūdzības 2021.gadā - pandēmijas ietekme nav gājusi mazumā
Autors Andrejs Vanags
Trešdiena, 12 janvāris 2022 11:22
Par lielu nožēlu, 2021.gads neiezīmēja Covid-19 pandēmijas noslēgumu un minētajā periodā saglabājās būtiskas problēmas ar preču un pakalpojumu pieejamību - patērētāji saskārās gan ar ceļošanas ierobežojumiem un vairāku tūrisma operatoru un aģentūru darba pārtraukšanu, gan ar preču piegādes infrastruktūras pārslodzi. Šie apstākļi neapšaubāmi ietekmēja arī PIAA saņemto sūdzību struktūru.
Pēdējās izmaiņas: Trešdiena, 19 janvāris 2022 09:09
Biedrība "Latvijas Patērētāju interešu aizstāvībs asociācija" nerekomendē patērētājiem iegādāties preces no SIA "Animo Forti", kura tirgo mājaslapā inch2.com, jo komersanta darbības stils rāda lielu risku, ka patērētājiem netiks piegādāta prece vai netiks atmaksāta nauda par nepiegādāto preci vai pēc atteikuma tiesību izmantošanas.
Atgādinām, ka jau 2020.gada 7.decembrī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ar lēmumu aizliedza SIA "Animo Forti" īstenot negodīgu komercpraksi, kā arī piemēroja soda naudu 10 000 EUR, tajā skaitā par:
tādu preču piedāvāšanu un pārdošanu patērētājiem, kuru piegādi komersants apsolītajā termiņā nevar nodrošināt;
naudas atmaksas neveikšanu patērētājiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par nepiegādātajām precēm vai situācijā, kad patērētāji izmanto likumā noteiktās atteikuma tiesības;
efektīvas saziņas iespēju nenodrošināšanu patērētājiem saistībā ar noslēgtajiem distances līgumiem.
Diemžēl, neskatoties uz minēto, atbilstoši PTAC sniegtajai informācijai SIA "Animo Forti" turpina īstenot negodīgu komercpraksi, jo arī 2021.gadā PTAC saņēma 183 sūdzības par SIA “Animo forti” un tā interneta vietni www.inch2.com, no kurām 157 ir pārrobežu sūdzības, lielākoties no ES valstu patērētājiem. Turklāt, pozitīvu risinājumu izdevies rast tikai 41 gadījumā t.i. 22,4% gadījumu.
Savukārt, atbilstoši Lursoft datiem SIA "Animo Forti" uz 2022.gada 3.janvāri ir 19 823,83 EUR liels VID administrēto nodokļu parādi.
Pēdējās izmaiņas: Piektdiena, 07 janvāris 2022 16:26
Kāpēc patērētāju “zaļmaldināšana” ir atzīstama par negodīgu komercpraksi?
Mūsdienās, reaģējot gan uz iedzīvotāju, gan starptautisko organizāciju, tajā skaitā Eiropas Savienības spiedienu, tirgotāji ir spiesti izpildīt vides aizsardzības prasības. Lai tirgotāju uzskatītu par sociāli atbildīgu, viņam ir jādomā ne tik daudz par peļņas palielināšanu, kā par oglekļa pēdas nospieduma samazināšanu. Rezultātā ļoti daudzi zīmoli ir sākuši pozicionēties kā "zaļi", tomēr ne visi ir patiesi videi draudzīgi – dažkārt ražotāji un tirgotāji aprobežojas tikai ar skanīgiem paziņojumiem. Šo parādību dēvē par "zaļmaldināšanu" (angl. greenwashing).
Zaļmaldināšana kļūst aizvien biežāk sastopama parādība, jo patērētāji vēlas iegādāties videi draudzīgākus produktus, izdarīt ilgtspējīgus pirkumus. Tomēr bieži vien paziņojumi par vidi balstīti uz neskaidriem un vispārīgiem apgalvojumiem par labvēlīgu ietekmi uz vidi.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas skaidrojumu, zaļmaldināšana attiecas uz praksi, veidojot iespaidu, ka produkts vai pakalpojums ir videi draudzīgs (t.i. tam ir pozitīva ietekme uz vidi) vai tie mazāk kaitē videi, nekā konkurējošas preces vai pakalpojumi.
Ziņu virsrakstos laiku pa laikam parādās informācija par to, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzlika sodu kādam uzņēmējam par negodīgas komercprakses īstenošanu. Tas ir nepārprotams apliecinājums tam, ka PTAC pilda vienu no savām funkcijām - izvērtēt komercprakses atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Tomēr ko tas nozīmē katram patērētājam konkrēti?
Kā rīkoties, ja ir pamats domāt, ka PTAC lēmumā minētie pārkāpumi tika izdarīti arī pret Jums?
