Biedrība "Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija" (LPIAA) aicina seniorus pieteiktiem apmācībām "Juridiskās pamatzināšanas - likumi, cilvēka tiesības, patērētāju aizsardzība, ka mazināt risku kļūt par krāpšanas upuri?", kuras norīt projekta "Vecums nav šķērslis II" ietvaros. Apmācības vadīs LPIAA padomnieks juridiskajos jautājumos Andrejs Vanags.

Apmācības notiks tiešsaistē šādos datumos un laikos:

• 22. novembris, plkst. 10:00 - 13:00
• 23. novembris, plkst. 10:00 - 13:00
• 29. novembris, plkst. 10:00 - 13:00
• 30. novembris, plkst. 10:00 - 13:00

Apmācību valoda: latviešu.

Pieteikties var līdz 2021.gada 20.novembrim, aizpildot īsu anketu šeit.

Projektu "Vecums nav šķērslis" īsteno Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) kopā ar sadarbības partneriem un tā mērķis ir celt senioru dzīves kvalitāti Baltijā. Projektu finansē no Ziemeļu Ministru padomes izglītības un pētniecības mobilitātes programmas NordPlus līdzekļiem. Projekta tīmekļa vietnē www.vecumsnavskerslis.lv ir pieejama plaša spektra apmācību programma senioriem, tajā skaitā mācību programmas un citi materiāli.

Papildu informāciju par projektu var iegūt, noklausoties Latvijas radio 1 raidījuma "Kā labāk dzīvot?" ierakstu šeit.

Jautājumus par apmācībām var uzdot, rakstot uz e-pasta adresi andrejs.vanags[at]pateretajs.lv (zīmju [at] vietā rakstam @).

Uz tikšanos apmācībās!

Tiesības uz informāciju par precēm un pakalpojumiem ir patērētāja pamattiesības, kuras ir nostiprinātas ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskajos tiesību aktos. Tās ir ietvertas gan ES direktīvās un regulās, gan arī ANO vadlīnijās par patērētāju aizsardzību (United Nations Guidelines on Consumer Protection).

Tiesību akti nosaka ne tikai to, kāda informācija ir jāsniedz, bet arī to, kādā veidā tas jādara, proti, ka informācija patērētājiem jāsniedz skaidrā un labi saprotamā veidā, bet būtiskākā informācija patērētājam ir jāsaņem jau pirms pirkuma vai pasūtījuma izdarīšanas.

Tiesības uz informāciju ir svarīgas, jo tikai saņemot patiesu, pilnīgu un savlaicīgu informāciju, patērētājs ir spējīgs izdarīt viņa vajadzībām un likumiskām interesēm atbilstošu izvēli.

Viss teiktais var likties pašsaprotams, tomēr praksē daudzi uzņēmēji attiecas pret savu pienākumu sniegt patērētājiem patiesu, pilnīgu un savlaicīgu informāciju gaužam nevērīgi.

Šis ir otrais no rakstu sērijas, kurā skaidrosim kādēļ šāda uzņēmēja pieeja ir netālredzīga un novedīs pie uzņēmējam ļoti nelabvēlīgām sekām. Šajā rakstā apskatīsim informācijas sniegšanas nozīmi nosakot vai pārdevējs būs atbildīgs par preces neatbilstību līguma noteikumiem.

Pirmais sērijas raksts atrodams šeit.

Situācijas, kad patērētājs, kurš nodeva nekvalitatīvu preci pārdevējam ar lūgumu veikt tās apmaiņu, vēlāk saņem pārdevēja aicinājumu saņemt atpakaļ jau izremontētu preci nav retums. Vai remonta veikšana bez patērētāja piekrišanas, ir pamatota? Vai patērētājs var kaut ko iesākt šādā situācijā?

Eiropas Komisija (EK) infomē, ka pēc pārrunām ar EK un dalībvalstu patērētāju aizsardzības iestādēm, 16 galvenās ES aiviokompānijas apņēmās labāk informēt pasažierus un savlaicīgi atmaksāt viņiem naudu par biļētēm lidojumu atcelšanas gadījumā. Lielākā daļa no aviokompānijām (izņemot Iberia un Wizz Air) arī piekrita piedāvāt atmaksu par vaučieriem, kurus uzspieda patērētājiem pandēmijas izplatības sākumposmā.

Apņemšanās tika izteiktas pēc tam, kad, reaģējot uz brīdinājumiem no vairākiem avotiem, tajā skaitā no Eiropas Patērētāju organizācijas (BEUC) un vairākiem tās biedriem, EK un patērētāju aizsardzības iestādes 2021.gada februārī uzsāka koordinētu 16 aviokompāniju īstenotas lidojumu atcelšanas prakses izmeklēšanu attiecībā uz kurām tika saņemts visvairāk sūdzību.

Minētas 16 aviokompānijas ir: Aegean Airlines, Air France, Alitalia, Austrian Airlines, British Airways, Brussels Airlines, Easyjet, Eurowings, Iberia, KLM, Lufthansa, Norwegian, Ryanair, TAP, Vueling un Wizz Air.

Rezultātā aviokompānijās apņēmās veikt šādas darbības:

• sakrājušies biļešu atlīdzības parādi nokārtoti teju visos gadījumos un pasažieri saņems naudu 7 dienu laikā, kā to nosaka ES tiesību akti;
• pasažierus skaidrāk informēs par viņu pasažieru tiesībām, gadījumā, ja lidojumu atceļ aviokompānija;
• aviokompānijas savās mājaslapās, e-pastsos un citā saziņā ar pasažieriem vienādi atspoguļos dažādās iespējas atcelta reisa gadījumā: maršruta maiņa, naudas atmaksa un, ja aviokompānija to piedāvā, vaučera izsniegšana;
• aviokompānijas saziņā ar pasažieriem skaidri nodalīs lidojumu atcelšanu, kuru veica aviokompānija (un no tā izrietošas pasažiera likumiskās tiesības) no gadījumiem, kad no lidojuma atsakās pats pasažieris (un iespējamas līgumiskas tiesības, kuras var būt pasažierim šajā gadījumā saskaņā ar pasažieru pārvadāšanas līguma noteikumiem);
• vaučeri tiks izsniegti pasažieriem tikai, ja viņi nepārprotami tos izvēlējās. Neizmantotie vaučeri, kuri tika uzspiesti pasažieriem pandēmijas sākumposmā tiks atlīdzināti naudā, ja pasažieri to vēlēsies (Iberia un Wizz Air šādu apņemšanos neizteica);
• pasažieriem, kuri rezervēja lidojumu ar starpnieka palīdzību un piedzīvo grūtības atmaksas saņemšanā var vērsties pie aviokompānijas un pieprasīt atmaksu pa tiešo. Sagaidāms, ka aviokompānijas to mājaslapās informēs pasažierus par šo iespēju, kā arī par nosacījumiem tiešas atmaksas pieprasīšanai.

Eiropas Komisija norāda, ka patērētāju aizsardzības iestādes pielāgoja Norwegian veicamos pasākumus īpašajai situācijai, kurā šī aviokompānija atrodas.