Biedrība "Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija" (PIAA) informē, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izveidotajā "melnajā sarakstā" iekļauta SIA "MAK Entertainment" (reģ. Nr. 40203029123) par to, ka uzņēmums nav izpildījis Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumu par naudas atmaksu saistībā ar nenotikušo koncertu.

Patērētāja no SIA "MAK Entertainment" ar AS “Piletilevi” biļešu tirdzniecības tīkla palīdzību iegādājās trīs biļetes uz sabiedrības organizētu koncertu “Polina Gagarina”, kas bija plānots 2020.gada 15.martā Tallinā, veicot apmaksu 93,30 EUR (ieskaitot komisijas maksu). Covid-19 vīrusa infekcijas ierobežojošu pasākumu dēļ pasākums tika pārcelts. Pēc pasākuma pārcelšanas, patērētāja sazinājās ar SIA "MAK Entertainment" un lūdza naudas atmaksu, jo jaunais datums patērētājai nebija piemērots, taču komersants atbildi patērētājai nesniedza. Iesniedzot iesniegumu Komisijai, patērētāja ir izvirzījusi prasību par naudas atmaksu 93,30 EUR (ieskaitot komisijas maksu). Sabiedrība Komisijai norādīja, ka, noslēdzot līgumu, neviena no pusēm nevarēja zināt par globālo pandēmiju. Sabiedrība informēja, ka tā nevar atmaksāt naudu, jo ne visi tās partneri to atdod. Sabiedrība paskaidroja, ka šajā situācijā ir jāgaida un pakalpojums tiks sniegts.

Komisija, pamatojoties uz 2008.gada 17.jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) 6.pantu, nonāca pie secinājuma, ka sakarā ar to, ka strīds ir starp Igaunijas patērētāju un Latvijā reģistrētu sabiedrību par pasākumu, kura norises vieta bija plānota Igaunijā, Tallinā, tad strīds ir risināms atbilstoši Igaunijas tiesiskajam regulējumam.

Atbilstoši informācijai, kuru sniedza Igaunijas Eiropas Patērētāju centrs, Igaunijā nav pieņemts atsevišķs tiesību akts, kurš būtu piemērojams patērētāju un pakalpojuma sniedzēju savstarpējām tiesiskajām attiecībām Covid-19 vīrusa infekciju ierobežojošu pasākumu laikā.

Saskaņā ar Igaunijas Likuma par saistību aktiem 635. (1) paragrāfu izrādes, koncerta vai cita pasākuma gadījumā līgums, kas noslēgts starp tirgotāju un patērētāju tiek uzskatīts par pakalpojuma līgumu. Savukārt minētā likuma 116. (2) paragrāfa 1.punkts paredz, ka līguma pārkāpums ir nozīmīgs, ja saistību neizpildes gadījumā tas būtiski ierobežo cietušo pusi saņemt to labumu, uz ko tā bija cerējusi saskaņā ar līgumu.

Izvērtējot lietas materiālus, Komisija secināja, ka pasākums tika pārcelts uz citu datumu, tādējādi pārkāpjot patērētājas un sabiedrības starpā noslēgto līgumu. Līdz ar to patērētājai saskaņā ar Likuma par saistību aktiem 116. (1) paragrāfu ir tiesības atkāpties no līguma sabiedrības būtisku līgumā noteikto saistību neizpildes dēļ (būtisks līguma pārkāpums) un saņemt naudas atmaksu par nesniegto pakalpojumu.

"Melnais saraksts" ir izveidots, lai informētu patērētājus par komersantiem, kuri nepilda Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumus un, tādējādi, palīdzētu patērētājiem izdarīt izvēli par preces iegādi vai pakalpojuma izmantošanu.

Ar "melno sarakstu" un komisijas lēmumu izrakstiem var iepazīties šeit. Informācija par Patērētāju strīdu risināšanas komisiju ir šeit.

Tiesvedības izmantošana patērētāju strīdu risināšanā parasti nav labākā izvēle, ņemot vērā tiesvedības izmaksas, sarežģītību un ilgstošu raksturu. Tomēr patērētājiem ir vērts zināt, ka likums paredz ne tikai garas trīs instancēs izskatāmās procedūras ar sarežģītu juridisku argumentu un pierādījumu vērtēšanu, bet arī veselu virkni vienkāršu, ātru un salīdzinoši lētu procedūru, kuras ne tikai tiek izmantotas pret patērētājiem, bet, kuras arī paši patērētāji var likt lietā savu tiesību aizsardzībai. Viena no tām ir saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kartībā.

Atbilde uz jautājumu vai par nepasūtītu preci vai pakalpojumu ir jāmaksā liekas acīmredzams - ja nepasūtīja, tad nav arī jāmaksā. Tomēr reālajā dzīve šai sakarā rodas virkne citu jautājumu, atbildi uz kuriem ir vērts zināt, piemēram:

- Kādas sekas iestāsies, ja komersants paziņo, ka preču saņemšana un atbildes nesniegšana nozīmē, ka patērētājs piekrīt preces pirkt?

- Vai patērētājam ir jāsūta preces komersantam uz sava rēķina?

- Vai ir kādas atšķirības, ja nepasūtīta prece pienāk kopā ar pasūtīto preci?

- Ko darīt, ja vienrezējas pasūtījuma vietā izrādās, ka ar Jums ir noslēgts līgums par vairākiem piegādēm?

Š.g. 11. augustā notika Konsultatīvās padomes iepazīšanās ar jauno Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes sastāvu un diskusija par regulatora lomu mainīgajā tirgus situācijā, energoresursu cenu kāpumus un Eiropas zaļo kursu. Jau 2. septembrī notiks kārtējā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas konsultatīvās padomes sēde.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas (LPIAA) pārstāve Baiba Miltoviča apsveica jauno padomi, tās priekšsēdētāju Aldu Ozolu, un vienlaikus atgādināja par virkni izaicinājumiem ar kuriem nāksies saskarties tuvākajos gados t.i. pieaugošas energoresursu cenas mājsaimniecību patērētājiem (elektrība, dabasgāze, siltumapgāde) un Eiropas zaļā kursa noteiktās prasības. Kā liecina “Dienas bizness” apkopotā informācija “Latvijai, ja vērtē Nord Pool biržas cenu, elektrība gada laikā kļuvusi 230% dārgāka” (17.08.2021, #33(6064).

Paralēli energoresursu cenu pieaugumam mājsaimniecības saskaras ar izaicinājumiem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas tarifiem, nekustamā īpašuma nodokļiem un salīdzinoši grūtu periodu saistībā ar Covid19 situācijas pasliktināšanos un nestabiliem mājsaimniecību ienākumiem.

Šajā situācijā nepieciešams aktīvāks regulatora darbs skaidrojot mainīgā tirgus apstākļus sabiedrībai t.i. energoresursu cenu kāpuma iemeslus Latvijā, meklēt risinājumus, lai sabiedrībai nebūtu jāpārmaksā par saules paneļu manipulācijām, nepieciešams uzrunāt un izglītot mājsaimniecību patērētājus, kā labāk sevi pasargāt, ciešāk iesaistīt sabiedrību, sabiedriskas organizācijas, kuras ikdienā palīdz patērētājiem ar to tiesību un interešu aizsardzību.

LPIAA aicina SPRK piedāvāt plašāku instrumentu klāstu patērētāju tiesību aizsardzībai t.i. izveidot atsevišķu patērētāju strīdu risināšanas struktūru SPRK regulētajās jomās, lai neatkarīga un koleģiāla lēmējinstitūcija risinātu strīdus starp patērētājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

Lai gan SPRK izskata strīdus, statistiskie dati (saskaņā ar SPRK gada pārskatiem) liecina, ka 2020.gadā tika izskatīts viens strīds, 2019.gadā 3 strīdi, 2018.gadā 4 strīdi.

Salīdzināšanai, šobrīd sekmīgi strādā Patērētāju strīdu risināšanas komisija (LPIAA ir tās sastāvā), kur 2020.gadā saņemti jau 198 iesniegumi, kas ir par 22 iesniegumiem vairāk nekā 2019.gadā. Turklāt, patērētāja prasījums tika apmierināts pilnībā vai daļēji 79,35% gadījumu.

Energoresursu cenu pieaugums radīs aizvien pieaugošu neapmierinātību un var augt pretestība esošajam uzņemtajam zaļajam kursam. Atsevišķās valstīs Eiropā zaļo virzību vēlētāji jau sākuši apsvērt kritiskāk, piemēram, Šveice ir atbildīga par 0,1% globālo emisiju, tāpēc oponenti jau izteikuši šaubas vai šāda pieeja palīdzēs globālajai dabas videi. Šveicē iedzīvotāji šajā vasarā nobalsojuši pret jaunu klimata saudzēšanas likuma kārtu, kas paredzētu nodokļu palielināšanu degvielai un aviobiļetēm.

Informācijai! SPRK Konsultatīvā padome tika izveidota 2020. gadā pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām par Regulatora darbības uzlabošanu, tomēr darbs konsultatīvajā padomē ir brīvprātīgs un tās ieteikumiem ir tikai rekomendējošs raksturs.

Lai aistāvētu mazāk aizsargāto patērētāju intereses enerģijas tirgū LPIAA ir iesaistījusies projektā "Risinājumi enerģijas nabadzības novēršanai" (STEP). Projekta mērķis ir mazināt patērētāju enerģētisko nabadzību, mudinot mainīt patērētāju uzvedību un lietot energoefektīvākus risinājumus.

Projekts STEP ir saņēmis ES pētniecības un inovāciju programmas "Apvārsnis 2020" finansējumu saskaņā ar dotācijas līgumu Nr.847080.