Biedrība "Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija" (PIAA) informē, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izveidotajā "melnajā sarakstā" iekļauta SIA "Torex" (reģ. Nr. 40103891503) par to, ka uzņēmums nav izpildījis Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumu ar kuru tam uzlikts par pienākumu veikt durvju maiņu pret līguma noteikumiem atbilstošām.

SIA "Torex" pārdeva patērētājam ārdurvis Snegir cottage sng 2m par kuru iegādi un uzstādīšanu patērētājs veica apmaksu 2762,00 EUR apmērā. Pēc durvju uzstādīšanas patērētājs secināja, ka durvis nav uzstādītas pareizi, durvis bija sabojātas, kā rezultātā durvis cieši neaizvērās un bija šķirbas starp visām trim durvju vērtņu ailēm. Vairākkārt vēršoties pie SIA "Torex" par konstatētajām nepilnībām, tās pilnībā netika novērstas. Novēršot neatbilstības, uzņēmuma darbinieki šķirbas durvju vērtnēs aizpūta ar silikonu, kas vēlāk tika nokasīts nost, tādējādi durvis saskrāpējot. Durvju šķirbās tika saliktas papildu gumijas, bet arī tas neatrisināja problēmas ar caurvēju. Tādējādi patērētājs vērsās pie SIA "Torex", prasot veikt durvju demontāžu un jaunu durvju uzstādīšanu.

Izvērtējot lietas materiālus, Komisija konstatēja, ka komersanta mājaslapā norādīts, ka durvis atbilst ceturtā blīvuma klasei, kas ir augstākā blīvuma klase. Ceturtās blīvuma klases durvīm gaisu cauri laist nevajadzētu. Komisija no iesniegtajiem pierādījumiem, fotoattēliem secina, ka konkrētās durvis neatbilst ceturtā blīvuma klasei, jo no fotoattēliem redzams, ka durvis slikti pieguļ, veidojas šķirbas, kas laiž cauri gaisu.

Tāpat Komisija secināja, ka durvīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus (turpmāk – Regula) nav CE marķējums, kā arī Ekspluatācijas īpašību deklarācija. Sabiedrība pēc Komisijas aicinājuma minētos dokumentus neiesniedza, tādēļ Komisija norādīja, ka ārdurvis, kurām nav CE marķējuma un Ekspluatācijas īpašību deklarācijas, Latvijā un Eiropas ekonomikas zonas valstīs tirgot nav atļauts.

Ņemot vērā to, ka durvis tika tirgotas Eiropas Savienībā un patērētājs varēja sagaidīt, ka tās atbildīs normatīvo aktu prasībām, bet durvīm nav CE marķējums, kā arī Ekspluatācijas īpašību deklarācija un ka durvīm nepiemīt sabiedrības mājaslapā norādītā ceturtā blīvuma klase, tad Komisija secināja, ka durvis ir uzskatāmas par līguma noteikumiem neatbilstošu preci.

"Melnais saraksts" ir izveidots, lai informētu patērētājus par komersantiem, kuri nepilda Patērētāju strīdu risināšanas komisijas lēmumus un, tādējādi, palīdzētu patērētājiem izdarīt izvēli par preces iegādi vai pakalpojuma izmantošanu.

Ar "melno sarakstu" un komisijas lēmumu izrakstiem var iepazīties šeit. Informācija par Patērētāju strīdu risināšanas komisiju ir šeit.

Patērētāji arvien biežāk izmanto iespēju iegādāties preces un pakalpojumus internetā un likumsakarīgi, ka pieaug gan atteikuma tiesību izmantošanas gadījumu skaits, gan arī ar to saistītu strīdu skaits. Daļa no šiem strīdiem rodas sakarā ar preču lietošanu 14-dienu garajā atteikuma tiesību periodā - gan jautājumā par to ciktāl patērētajam ir atļauts lietot preci, gan saistībā ar atteikuma tiesību zaudēšanu. Ko par to saka likums?

Parasti patērētājs ir tiesīgs izmēģināt preci, bet ne vairāk, kā tas būtu atļauts darīt veikalā

Neskaitot dažus izņēmumus (sk. zemāk), likums nepārprotami piešķir patērētājam tiesības izmēģināt preci atteikuma tiesību periodā. Tomēr, likums arī uzliek patērētājam atbildību par preces vērtības samazināšanos, ja prece izmantota citā nolūkā, nevis tās rakstura, īpašību un darbības noskaidrošanai.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (PIAA) ar 2021.gada 1.jūliju uzsāka darbu pie sen lolota projekta, kurš veltīts preču testēšanai. Projekts "Patēriņa preču testēšanas kapacitātes izveidošana" kļuva iespējams pateicoties Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansējumam, kuru caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu administrē Aktīvo iedzīvotāju fonds.

Projekta ietvaros PIAA plāno uzsākt preču testēšanu, tādējādi izveidojot jauno organizācijas stratēģisko darbības virzienu. Paredzēts, ka PIAA tuvāko 3 - 5 gadu periodā piedāvās Latvijas patērētājiem augstas kvalitātes preču testu rezultātus, tādējādi nodrošinot pieeju būtiskai informācijai par Latvijas tirgū pieejamām precēm un palīdzot Latvijas patērētājiem izvēlēties savām vajadzībām atbilstošas un drošas preces.

Informācijas pieejamības uzlabošanai, projekta ietvaros PIAA izstrādās arī jaunu organizācijas mājaslapu ar uzlabotu funkcionalitāti un mūsdienu izskatu.

Projekts tiks īstenots sadarbībā ar patērētāju organizāciju apvienību Euroconsumers, Čehijas patērētāju organizāciju dTest un Slovēnijas patērētāju organizāciju Zveza Potrošnikov Slovenije jeb ZPS.

Šodien Eiropas Komisija publicēja jaunu likumdošanas priekšlikumu patērētāju aizsardzības kreditēšanas līgumos uzlabošanai.

EK norāda, ka pēdējā desmitgadē digitalizācija ievērojami mainīja patērētāju lēmumu pieņemšanas procesu un ieradumus, proti, mūsdienās patērētāji vēlas ērtāku un ātrāku kredīta saņemšanu un bieži dara to tiešsaistē. Tas arī ietekmē kreditēšanas nozari, kura kļūst arvien digitalizētāka. Jauni tirgus dalībnieki, tādi, kā vienādranga (peer-to-peer) aizdošanas platformas, piedāvā kredītus dažādās formās. Parādījās arī jauni produkti, piemēram, īstermiņa kredīti ar augstām izmaksām. Digitalizācija arī piedāvā jaunus veidus informācijas sniegšanai digitālajā vidē un patērētāju kredītspējas novērtēšanai, izmantojot automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas un netradicionālus datus.

Ar jauna priekšlikuma palīdzību EK cer tikt galā ar šiem izaicinājumiem.

Priekšlikums paredz:

• iekļaut regulējumā riskantos aizdevumus, kuri šobrīd ES līmenī netiek regulēti, tai skaita kredītus, kuru summa ar mazāka par 200 EUR vai kreditēšanu "Pērc tagad, maksā vēlāk" (Buy Now Pay Later) shēmu ietvaros;
• pielāgot informācijas prasības, nodrošinot to atbilstību digitālām ierīcēm;
• padarīt informāciju par kredītu skaidrāku un izvairīties no patērētāju pārslogošanas ar informāciju;
• izskaust komercpraksi, kuras ietvaros tiek ekspluatētas patērētāju uzvedības īpatnības, piemēram, produktu sasaistīšana, iepriekš ieliktie ķeksīši vai nepasūtītu kredītu pārdošana (piemēram, nepasūtītu kredītkaršu nosūtīšanu patērētājiem vai kreditora vienpusēju patērētāja overdraftu/kredītkaršu limita palielināšanu, iepriekš nesaņemot patērētāja lūgumu vai skaidru piekrišanu);
• uzlabot noteikumus par patērētāju kredītspējas novērtēšanu, lai nodrošinātu piemērotu un samērīgu datu izmantošanu, kā arī novērstu patērētāju pārlieku apgrūtināšanu ar parādiem;
• ieviest kredīta izmaksu ierobežojumus t.i. ierobežojumus vienai vai vairākām no šādām likmēm: aizdevuma procentu likme, gada procentu likme (GPL) un kopējām kredīta izmaksām;
• atbalstīt patērētājus, kuriem ir finansiālās grūtības ar iecietības pasākumiem (kredīta refinansēšana, kredīta termiņa pagarināšana, maksājumu atlikšana u.c.) un/vai parādu padomdošanas pakalpojumus;
• ieviest prasību komersantiem dot priekšroku patērētāja vajadzībām un rīkoties ētiski, vienlaicīgi nodrošinot, ka to personālam ir pietiekamas zināšanas un kompetence kreditēšanas jomā.

Jauns direktīvas priekšlikuma atrodams šeit, faktu lapa ir šeit.